Kāpēc apzinātība ir kļuvusi par modes kliedzienu?

 

 

 

Nevairīšos teikt, ka pēdējā laikā apzinātība ir kļuvusi par modes kliedzienu, par ko runā ikviens, kam nav slinkums. Vēl vairāk, apzinātībai tiek dēvēta gandrīz vai par panaceju jebkurai problēmai gan profesionālajā, gan personiskajā jomā: tā samazinās stresu ikdienā, uzlabos darba sniegumu, un pat palīdzēs zaudēt svaru. Un tas viss, praktiski bez ieguldījumiem un zaudējumiem, jo apzinātības prakse var tikt apgūta relatīvi īsā laikā un neprasa lielu piepūli. Bet, vai tiešām tas tā ir?...

Esmu doktorantūras studente Krenfīldas universitātē, un pēdējos gados padziļināti pētu apzinātību darba vidē. Ja sākotnēji manas intereses iemesls bija personiskā pozitīvā pieredze un ziņkāre, tad pašlaik tā jau ir ieguvusi arī formālu akadēmisko ietvaru, pētot, kas ir un kas nav apzinātība, kā to var attīstīt, un kādi var būt organizācijas ieguvumi…un zaudējumi, veicinot apzinātību darba vietā.

Bet sākšu ar virsrakstā minētā jautājuma atbildi, tiesa ar atkāpi, jo vispirms ir jārunā par mūsu gadsimtu un prasībām, ko tas uzliek ikvienam no mums. Saskaņā ar pētījumiem, pēdējo 25 gadu laikā, pateicoties tehnoloģiju attīstībai,  informācijas apjoms, kas gāžas pār ikvienu no mums ir vismaz pieckāršojies. Diemžēl mūsu smadzenes un spēja pārstrādāt informāciju ir attīstījušās miljonu gadu laikā, un spējais informācijas pieaugums ir radījis “progresa šķēres” – mēs vienkārši nespējam pielāgoties straujajām pārmaiņām.

Vēl vairāk, uzmanības fokusēšana smadzenēm ir smags darbs, kas prasa lielu enerģijas patēriņu, jo, piekritīsies, ka pēc intensīvas darba dienas birojā, nogurums ir lielāks nekā pēc kartupeļu talkas laukos. Kāpēc? Pārsteidzoši, bet mūsu dabiskais stāvoklis ir klejojošs prāta stāvoklis jeb nelineārā domāšana, savukārt uzmanības koncertēšana patērē lielu daudzumu tīras glikozes – pašu dārgāko enerģijas degvielu, kādu mūsu ķermenis saražo. Ne velti angļu valodā ir teiciens “paying attention” jeb “maksāt (ar) uzmanību”, kas precīzi atspoguļo šī procesa esenci.

Citiem vārdiem, uzmanība ir mūsu lielākais mentālais resurss, kas vienmēr ir bijis ierobežotā apjomā, bet 21. gadsimtā ir kļuvis par deficīta preci, par kuru mēs maksājam augstu cenu. Šī iemesla dēļ izdegšanas sindroms, mentālā pārslodze, arī uzmanības deficīts ir kļuvis par ikdienu, un ir nepieciešams atrast risinājumu, kas palīdzētu šo resursu (uzmanību) saglabāt un atjaunot ātrāk un efektīvāk.

Apzinātība ir spēja fokusēt uzmanību un būt “šeit un tagad”.  Tiek uzskatīts, ka apzinātība dabiski piemīt ikvienam cilvēkam, tiesa, kādam vairāk un kādam – mazāk, bet ar konkrētas prakses palīdzību šo spēju var paaugstināt ikviens. Savukārt pieaugošais informācijas apjoms un uzmanības “muskuļa” pārslodze ir iemesls, kāpēc par apzinātību sākam daudz runāt tikai tagad.

Citiem vārdiem, mūsdienu ritms un prasības ir aktualizējušas vajadzību pēc spējas, kas mūsos visos ir ilgstoši dusējusi, bet līdz šim pēc tās nav bijusi akūta nepieciešamība. Tieši tāpēc apzinātība, prasme būt “šeit un tagad”, rezonē ar tik daudziem un kļūst populāra visā pasaulē. 

illume.lv © 2018 All Rights Reserved.